Job 8

a34,10.

b22,23.

cDāv.dz.35,23. Jer.31,23.

d5Moz.32,7.

e14,2. Dāv.dz.144,4.

f1Moz.41,2.

gDāv.dz.129,6.

hSak.10,28. 11,28.

iJes.38,12.

jMat.13,6.

k7,10.

l34,24.

mDāv.dz.126,2.

nDāv.dz.132,18.

Ījabs no Bildada rāts.

1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja: 2 Cik ilgi tu tā gribi runāt? tavas mutes vārdi ir kā stiprs vējš, kas greznojās. 3 Vai Dievs pārgrozītu tiesu, un tas Visuvarenais pārgrozītu taisnību? ^a 4 Kad tavi bērni pret Viņu grēkojuši, tad Viņš tos arī nodevis viņu grēku varā. 5 Bet ja tu pie laika to stipro Dievu meklēsi un no tā Visuvarenā žēlastības lūgsies, ^b 6 Ja tu šķīsts būsi un taisns, tad Viņš tevi gan uzlūkos un atkal uztaisīs tavas taisnības dzīvokli. ^c 7 Un ja tu iesākumā biji sīks, pēcgalā tu būsi ļoti liels. 8 Jo vaicā jel tiem senajiem, un liec vērā, ko viņu tēvi piedzīvojuši. ^d 9 Jo mēs esam vakarēji un nezinām nenieka; jo mūsu dienas ir kā ēna virs zemes. ^e 10 Viņi tevi gan mācīs un tev sacīs un no savas sirds runās. 11 Vai ašķi aug bez dūņām, vai niedres izaug bez ūdens? ^f 12 Vēl zaļo, netiek plūktas, bet nokalst ātrāki nekā visa cita zāle. ^g 13 Tā iet visiem, kas Dievu aizmirst, un blēža cerība iet bojā, ^h 14 Viņa drošums iznīkst, un viņa patvērums ir kā zirnekļa tīkls. ⁱ 15 Viņš atslienas pie sava nama, bet tas nestāv, viņš gan pie tā turas, bet tas nepastāv. 16 Gan viņš ir zaļš, saulei spīdot, un viņa zari izplešas viņa dārzā, ^j 17 Viņa saknes vijās ap akmeņiem un ķērās pie mūra ēkas. 18 Kad viņš to izdeldē no viņa vietas, tad šī viņu aizliedz: Es tevi neesmu redzējusi. ^k 19 Redzi, tāds ir viņa ceļa prieks, un no pīšļiem izaug atkal citi. ^l 20 Redzi, Dievs neatmet sirdsskaidro, un neņem bezdievīgo pie rokas. 21 Kamēr Viņš tavu muti piepildīs ar smiešanos un tavas lūpas ar gavilēšanu, ^m 22 Tavi ienaidnieki taps apģērbti ar kaunu, un bezdievīgo dzīvokļa vairs nebūs. ⁿ